Nepilsoņu repatriācija kā abpusēji izdevīga sadarbība

Manas runas tēma ir „Nepilsoņu repatriācija kā abpusēji izdevīga sadarbība”, kas cieši saistīta ar mūsdienu Latvijā ik pa laikam aktualizēto dekolonizācijas ideju. Kā es to saprotu? Manuprāt, Latvijas valstij būtu jāpalīdz izbraukt no Latvijas visiem tiem cittautiešiem, kuri šeit jūtas apspiesti un nekad neatbalstītu Latviju kā latviešu pārvaldītu valsti, savukārt palikušie – Latvijai lojālie cittautieši  pamazām tiktu asimilēti latviešu sabiedrībā (sms lån på minuttet‌).

Ārpus parlamenta esošā Visu Latvijai (portāls), kas pēc valdības partijas Tēvzemei un brīvībai/LNNK uzaicinājuma pirmdien ieradās uz tikšanos tās birojā, redz turpmākās sadarbības iespējas ar tēvzemiešiem, taču vēlas, lai šī konsolidācija būtu plašāka. Tam piekrīt arī TB/LNNK līderis Roberts Zīle, jo uzskata, ka nacionāli konservatīvo partiju nišā vajadzētu būt divām trim, bet ne sešām partijām. R.Zīle, kas nenosauca citus potenciālos sabiedrotos, domā, ka partiju sadarbību varētu paredzēt kopīgā līgumā, ko varētu sagatavot pēc pāris mēnešiem. Viņš respektē VL vēlmi noskaidrot, cik nacionāli noskaņoti būs jaunā politiskā spēka veidotāji, starp kuriem ir arī bijušie tēvzemieši.

18. NOVEMBRĪ NOTIKS LĀPU GĀJIENS

Nesen kādā intervijā Ainārs Mielavs izteicās, ka valsts svētkus vajadzētu svinēt šaurā ģimenes lokā. Atļaušos visnotaļ cienījamam māksliniekam nepiekrist. Protams, valsts dibināšanas diena ir liels notikums gan cilvēkam privāti, gan katrai ģimenei, bet, galvenokārt, tas ir notikums tautai. 18. novembris ir notikums tautai. Tā ir reize, kad jo īpaši svarīgi ģimeniskumu būtu sajust visas tautas līmenī.

Nacionālās pārliecības cilvēku pienākums būtu ne vien pieminēt 18. novembri klusi un savrupi, bet iedvesmot un likt aizdomāties arī tiem, kas tādos lielos jēdzienos kā brīvība, patstāvība un nācija vairs neprot domāt lainaa heti – Huiput.fi. Tradicionālais „Visu Latvijai!” lāpu gājiens, kurš ik gadu pulcē vairākus tūkstošus cilvēku, ir ne tikai svētki un iedvesma tā dalībniekiem, bet arī skaidrs signāls pārējais sabiedrībai – 18. novembris nav tikai pagātne, tas ir mūsu ideāls arī šodienas dzīvē.

Arī šogad 18. novembrī plkst. 18.00 no Kārļa Ulmaņa pieminekļa (Kr. Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojums) sāksies lāpu gājiens, kas dosies cauri Vecrīgai un noslēgsies pie Brīvības pieminekļa. Esam apņēmības pilni darīt visu, lai šogad par godu sirmās Latvijas deviņdesmitgadei gājiens būtu vēl kuplāks, vēl krāšņāks un vēl sirsnīgāks.

Mēs ceram, ka izdosies mums visiem būt kopā un pārliecinoši apliecināt sev un citiem – latvieši bija, ir un būs šīs zemes saimnieki. Vippi Somijā – uz tikšanos svētkos!

Vasaras nometne Īlē!

Šīs vasaras „Visu Latvijai!” jauniešu nometne turpinās labi iesāktās tradīcijas un tāpat kā pagājušo gadu notiks piecas dienas no 23. jūlija (trešdienas) līdz 27. jūlijam (svētdienai).
Par nometnes vietu izvēlēta Latvijas Nacionālo partizānu cīņu vietas Dobeles rajonā Īles mežos un šīs nometnes dalībnieku centrālais uzdevums – atjaunot lielāko Baltijā pretpadomju bruņotās pretošanās kustības dalībnieku izveidoto bunkuri, kuru 1949.gadā iznīcināja čekisti. Lai to paveiktu, iespējams ar piecām dienām nepietiks, tomēr kopā ar Latvijas Valsts meža dienesta sarūpēto atbalstu mēs ieliksim pamatus varonīgo latviešu un mūsu tautasbrāļu lietuviešu kaujas vietu atjaunošanai.
Nometnē piedalīsies arī Igaunijas un Lietuvas nacionālās kustības pārstāvji.

Mūs sagaidīs Īles bunkura dalībnieks Modris Zihmanis un Daugavas Vanagu Liepājas nodaļas vadītāja Biruta Radoviča. Pateicoties tieši viņu entuziasmam šis atjaunošanas darbs noriss.

Nometnē būs iespēja satikt jau zināmos domubiedrus un iepazīties ar jauniem, diskutēt, strīdēties, vienoties un vienkārši labā latviešu sabiedrībā un skaistā vietā atpūsties no ikdienas rūpēm. Tiksimies ar cilvēkiem kurus saucam par latviešiem ar Lielo burtu, izzināsim vēsturi un apzināsim savas latviskās vērtības, apgūsim jaunas dziesmas un atcerēsimies tradīcijas, stiprināsim fizisko formu un apgūsim tuvcīņas prasmes. Iesim pārgājienā caur Īles purvaino apvidu uz enerģētiski spēcīgāko un mistiskāko vietu Latvijā – Pokaiņiem. Zinātāji izrādīs arī noslēpumainos Krievu kalnus…Ja pietiks spēka apmeklēsim Uguns kalnu.

Dalībai nometnē iespējams pievienoties arī nedēļas nogalē, tomēr karstākā darbošanās bunkura atjaunošanā paredzēta tieši darbadienās. Vakaros pie ugunskura – kopīga dziedāšana un vakariņas.

Sestdien no nometnes dosimies uz latviešu karavīru un partizānu salidojumu, kas šogad notiks Tukuma rajona Rumbās.
Nometnes noslēgumā, svētdien, paredzēts izspēlēt kaujas spēli /peintbolu/ profesionālu instruktoru pavadībā.
Aktīvajiem nometnes dalībniekam tiks pasniegts „Visu Latvijai” krekliņš.

Apmetnes vietu ierīkosim pļavā pie Ružas ezera, mājas „Svilpji” tuvumā.

Dzīvošana paredzēta teltīs. Esam parūpējušies par nojumi nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā, tomēr arī iespējamais lietus mūsu plānus nemainīs, tāpēc lūgums katram, īpaši parūpēties par piemērotu apģērbu un maiņas drēbēm.

Līdzi jāņem:
– baltu (izgludinātu un tīru) T-veida krekliņu (ja ir iesējams, VL krekliņš)
– telti (ja ir )
– guļammaiss,
– pārtika,
– ēšanas piederumi,
– pelddrēbes, dvielis,
– tualetes piederumi,
– var noderēt kabatas lukturīši un citas lietas kas brīvdabas pasākumam piederas…

Nepieciešamie darba instrumenti – lāpsta, zāģis, grābeklis, cirvis u.c tiks sarūpēti, tomēr ja ir iespējas un vēlmes paņemt savus darbarīkus – par skādi tas nenāks.

Pasākuma laikā ievērosim sekojošus nosacījumus:
– izturēsimies draudzīgi pret citiem nometnes dalībniekiem
– neatstāsim nometnes vietu bez brīdinājuma
– ievērosim organizatoru prasības un kārtības noteikumus
– būsim uzmanīgi pret tuvējo viensētu saimniekiem
– nelietosim alkoholu
– smēķētāji atturēsies no smēķēšanas pārējo nometnes dalībnieku klātbūtnē

Piecas dienas katram kam tuvs latviskas Latvijas mērķis – „Visu Latvijai!” biedriem, atbalstītājiem un domubiedriem būs iespēja pabūt labestīgā vidē kur viss ir vienots – darbs un atpūta, kultūra un izklaide, politika un draudzība, vēsture un nākotne… Ņemiet līdzi arī draugus un paziņas, jaunākos brāļus un māsas.
Esam pārliecināti, ka gandarījums par paveikto šīs nometnes laikā un iegūto patriotisko noskaņu, būs tā vērts, lai atliktu citas ieplānotās aktivitātes vai izbrīvētu darbus!

Precīza informācija par pulcēšanās vietu un laiku dalībniekiem būs pēc pieteikšanās. Orientējošais izbraukšanas laiks no Rīgas 23.jūlijā plkst.11.00
Attālums no Rīgas ~ 100km. Bunkura vieta topogrāfiskā kartē atzīmēta ar krustiņu.

Pieteikšanās:
Pieteikties vai iegūt sīkāku informāciju var pa tālruņiem 29213131 /Imants/ e-pastu: imants@agni.lv, vai 26367772 /Jānis/ e-pasts: janis.ratkevics@apollo.lv vai 26013982 /Raivis/.
Piesakoties lūdzam norādīt, kurās dienās plānojat piedalīties, vai ir iespējams izlīdzēt ar teltīm, autotransportu vai sniegt citu nometnes organizēšanai derīgu palīdzību!

Veicināsim kopīgu latviskās piederības sajūtu un atklāsim sev ko jaunu!

Tiksimies Īlē!

Ingušijas opozīcija apsver iespēju pieprasīt neatkarību no Krievijas

Ingušijas opozīcija apsver iespēju vērsties pie starptautiskās sabiedrības ar lūgumu “atdalīt” šo autonomo republiku no Krievijas, radiostacijai “Eho Moskvi” pavēstīja nacionālā protesta mītiņa organizators Magomeds Hazbijevs.

“Mums jālūdz Eiropa un Amerika, lai mūs atdalītu no Krievijas. Ja mēs šai valstij esam nevēlami, ko darīt tālāk, mēs nezinām,” sacīja Hazbijevs, uzsverot, ka nepieciešams apturēt Kremļa īstenoto “ingušu tautas genocīdu”.
Svētdien īsi pēc aizturēšanas milicijas iecirknī tika nošauts pret Kremli un vietējo administrāciju kritiski noskaņotas interneta vietnes “ingushetiya.ru” īpašnieks Magomeds Jevlojevs.

Jevlojevs tika aizturēts pēc ielidošanas Nazraņas lidostā, vēsta viņam piederošā interneta vietne.

Savukārt vietējā milicija apgalvo, ka Jevlojevs brīdī, kad vests uz automašīnu, mēģinājis sagrābt kāda miliča ieroci. Ierocis izšāvis, un aizturētais opozīcijas aktīvists ievainots galvā.

Jevlojevs nogādāts slimnīcā, kur no ievainojumiem miris.

Jevlojevs bija ass Igušijas prezidenta Murata Zjazikova, bijušā VDK ģenerāļa, kritiķis.
Par tālāko rīcību pēc Jevlojeva nošaušanas opozīcija spriedīs īpašā sanāksmē, kas tiks sasaukta tuvākajā laikā, pavēstīja Hazbijevs.

Tikmēr Nazraņā, lai piedalītos Jevlojeva bērēs, sapulcējušies vairāki simti cilvēku.

“Cilvēki vēl pulcējas. Mēs nezinām, kas būs tālāk,” sacīja Hazbijevs.

Tajā pašā laikā saņemtas ziņas, ka uzbrukumā kādam milicijas iecirknim agrā pirmdienas rītā nogalināti divi miliči, bet vēl viens guvis ievainojumus.

Atsaucoties uz kādu vietējo drošības spēku amatpersonu, aģentūra “Interfax” ziņo, ka bruņoti cilvēki atklājuši uguni uz Ačaluki ciemata milicijas iecirkni.

Pie atmiņu ugunskura «Rumbās»

Sestdien Tukuma rajona “Rumbās” kopīgā atceres salidojumā pulcējās Latvijas Nacionālo partizānu apvienības un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības dalībnieki.

Kopā ar vecajiem karavīriem un partizāniem bija arī pārstāvji no Latviešu virsnieku apvienības, politiski represēto, “Daugavas vanagu” organizācijām, Latvijas zemessardzes, Latvijas Kara muzeja, kā arī tā laika pretpadomju cīnītāji no Lietuvas un Igaunijas. Tieši no tagad atjaunot sāktajiem Īles partizānu bunkuriem vecos karavīrus godināt bija nākuši partijas “Visu Latvijai!” jaunieši un pat bērni, kas jau nedēļu ilgi darbojušies vasaras nometnē Īles mežos. Partijas līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka viņu veikums Īles bunkuru atjaunošanā ir goda un cieņas apliecinājums vecajiem karavīriem un partizāniem, kā arī reāls ieguldījums Latvijas vēstures saglabāšanā.

Diemžēl no kādreiz lepnajām Rumbu mājām, pareizāk sakot, muižas Rīgas–Liepājas šosejas malā ap 10 km attālu no Lestenes Brāļu kapiem, vairs nav nekā atjaunojama. 1944. gada Ziemassvētkos te risinājās sīvas kaujas starp Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem un padomju armiju. Rumbu muiža 19 reizes gāja no rokas rokā un tika nopostīta. 1991. gadā Rumbu sētas teritorijā uzstādīts piemiņas akmens Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem, bet tagad tiek veidots Latviešu leģiona cīņu piemiņas parks. Salidojums sākās ar ziedu nolikšanu piemiņas akmens pakājē.

Vairāki runātāji uzsvēra: nacionālie karavīri, partizāni – tā ir spoža Latvijas vēstures lappuse, kurai jāsniedzas tālu nākamajās paaudzēs. Nacionālo karavīru biedrības vadītājs Edgars Skreija atzina, ka tā jau nav, ka valdība mūsdienu demokrātijas apstākļos pilnīgi nerūpētos par šo Latvijas vēstures lappušu saglabāšanu. Visi Latvijā atjaunotās neatkarības laika aizsardzības ministri ir piešķīruši līdzekļus piemiņas vietu ierīkošanai. Tomēr rodoties jautājums: vai tad, kad pilnīgi nomainīsies paaudzes, būs daudz cilvēku, kas uz šīm piemiņas vietām ies un zinās, kādēļ tās ierīkotas? E. Skreija ar nožēlu secināja, ka Latvijas vēstures mācīšana skolās balstās tikai uz atsevišķu skolotāju pašiniciatīvu, kā tas notiek, piemēram, Saldus 2. vidusskolā, kur skolotājs Uģis Feldmanis līdztekus paša savāktam bagātīgam vēstures materiālam mācību stundas spēj noorganizēt arī bijušo kauju vietās. E. Skreija ir pārliecināts, ka valstij jāmaina, pareizāk sakot, jāievieš no jauna patriotiskās audzināšanas politika, sākot ar lielas daļas tagadējās jaunatnes, kā arī skolotāju pāraudzināšanu un jaunākās paaudzes mērķtiecīgāku audzināšanu.

Sirmos vīrus un sievas arī bija nepatīkami aizskāris nesenais “Jaunā viļņa” izlēciens Jūrmalā, kur “lielā kaimiņa” jaunās paaudzes pārstāvis ņirgājās par Latvijas valsts himnu. E. Skreija: “Šis gadījums vēl lieku reizi apliecina, ka mēs stāvējām un karojām frontes pareizajā pusē!”

Savukārt salidojuma viesis Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis savā uzrunā aicināja vecos vīrus un sievas nostāties pareizajā pusē un būt vienotiem arī turpmākajās “kaujās”, kur tuvākā gaidāma 2. augusta referendumā, kad tautai būs jāsaka savs vārds par tiesībām atsaukt vai neatsaukt Saeimu. Šadurskaprāt, tautai ir jābalso par iespēju atsaukt Saeimu: “(..) tad varbūt arī manā darba vietā kaut kas mainīsies un televīzijas pārraidēs vairs neredzēsit deputātus, kuri saldi guļ plenārsēdē, jo šajā Saeimā vienīgais stimuls ir tikai un vienīgi bailes, kas var piespiest likumdevējus strādāt savas tautas, nevis savu saimnieku oligarhu labā.”

„Visu Latvijai!” atbalstīs referendumu ārpus „PTT” rindām

Partijas „Visu Latvijai!” valdes sēdē tika rūpīgi pārspriesta mūsu organizācijas iespējamā artava referenduma „Par tautas tiesībām atlaist Saeimu” atbalstīšanā un mūsu turpmākā atrašanās biedrībā „Par tautas tiesībām”. Apsverot visus apstākļus, esam vienprātīgi vienojušies, ka referenduma pozitīvu („PAR”) rezultātu veicināsim ar visiem sev pieejamiem līdzekļiem, bet darīsim to ārpus „PTT” rindām.

„Visu Latvijai!” dalībai kādā biedrībā jābūt kā zināmai kvalitātes zīme šai organizācijai. Jau zināms, ka „PTT” rindās iestājusies arī organizācija „Mozaīka”, kuras vērtības un ideāli ir ne tikai atšķirīgi, bet diametrāli pretēji mūsu partijas mērķiem. Izvēlei neatrasties vienā organizācijā ar „Mozaīku” būtiskākais arguments bija „Visu Latvijai!” biedru un atbalstītāju aktīvā pozīcija, bet punktu pielika „Mozaīkas” mājas lapā pieejamā informācija, ka to laipni aicinājuši bariņā paši „PTT” dibinātāji. Vēl viens svarīgs apstāklis bija „Mozaīkas” īstenotā „Visu Latvijai!” priekšsēdētāja publiska apmelošana un rupja zākāšana, kas tikai vēlreiz apliecina, ka sēdēt ar „Mozaīku” pie viena galda un tādā veidā netieši atzīt to par normālu sadarbības partneri mums nav morālu tiesību.

„Visu Latvijai!” izstājas no „PTT” rindām, saglabājot stingru pozīciju referenduma sakarā, un darīs visu iespējamo, lai referenduma rezultāts būtu pozitīvs. Joprojām atbalstām „PTT” mērķi, kaut arī biedrības saturs ir kļuvis mums nepieņemams. Esam paredzējuši izplatīt bukletus (tai skaitā „PTT” veidotos) dažādos Latvijas novados, esam izstrādājuši informatīvu videoklipu, ko izplatīsim e-pastā vismaz 16 000 plašai Latvijas pilsoņu auditorijai.

Izstājoties no „PTT”, „Visu Latvijai!” par svarīgu uzdevumu uzskata parādīt, ka „PAR” balsojumu 2. augusta referendumā atbalsta ne tikai biedrības ar liberālās visatļautības un homoseksuālisma propagandas ideoloģijām, bet arī nacionāli konservatīvi spēki, kas grib darīt galu varas turētāju bezatbildībai.

Mazie, naivie bērni un gudrie polittehnologi

Partijas „Visu Latvijai!” valde vienprātīgi vienojās par to, ka jāatbalsta 2. augusta referendums ārpus biedrības „Par tautas tiesībām” (PTT) rindām, tā parādot savu attieksmi pret PTT aicināto homoseksuālisma propagandas organizācijas „Mozaīka” uzņemšanu.

Jāsaka liels paldies šajā lietā arī partijas priekšsēdētājam Imantam Parādniekam, kurš, neskatoties uz savu atšķirīgo un gana labi argumentēto viedokli, prata piekāpties valdes vairākuma domām un ieņemt ar to vienotu pozīciju. Tie, kas cerēja redzēt „Visu Latvijai!” šķelšanos „Mozaīkas” dēļ, palika un paliks cerot.

Ļaužu viedokļi ir tieši tādi, kādi tie bija gaidāmi. Daži „Visu Latvijai!” pārmet bērnišķīgumu, naivumu, politiskās pieredzes trūkumu un tamlīdzīgus grēkus. Tai pat laikā diez vai kāds no viņiem, liekot roku uz sirds, varētu noliegt, ka „Visu Latvijai!” šajā gadījumā būtu rīkojušies nekonsekventi un neatbilstoši saviem principiem. Tā saucamā „politiskā pieredze”, „briedums” un „rūdījums”, kā redzams, daudzu izpratnē nav savienojams ar principiālu un bezkompromisa pozīciju. Tādā gadījumā – paldies, bez šādas „pieredzes”, „brieduma” un „rūdījuma” iztiksim! Šo „pieredzi” jau tā baudām uz savas ādas visus šos gadus, un tieši šīs „pieredzes” un amoralitātes dēļ šodien prasām iespējas atlaist Saeimu.

Ja gribam iespējas atlaist Saeimu, tad ir jābūt noteiktiem morāliem kritērijiem tiem politiskajiem spēkiem, kas nāks vietā. Nav jēgas nomainīt nosaukumus un veco politiķu kombinācijas. Ir jānāk ar jaunu pieeju, jaunām tradīcijām varas attiecībās. Jā, jā, jau dzirdu vecos bukus pašapmierināti smīkņājam un kārtējo reizi pārmetot naivumu… Lai pārmet! Ja ziedojam savu laiku, ejam un darām, tad tikai ar mērķi mainīt degradēto sistēmu līdz pamatiem – celt morālu, stipru un taisnīgu latviešu valsti.

„Gudrie polittehnologi”, kas it kā mērķa vārdā aicinājuši sadarboties „Mozaīku”, patiesībā ir paši izdarījuši vissmagāko lāča pakalpojumu referendumam. „Mozaīkas” atbalsts ir vistīrākā antireklāma, un to „polittehnologi” nevarēja nesaprast. Acīmredzot ir vēl kaut kas, kāpēc šāda pretimnākšana „Mozaīkai”. Necenšoties uzminēt, kas tad ir šis „vēl kaut kas”, jāsecina, ka ar stingriem principiem un morālu atbildību tas pavisam noteikti nav saistīts.

„Polittehnoloģija” ir kā spēle, kurā ir savi strikti noteikumi, tradīcijas, likumi un tikumi. Kas tos negrib ievērot, tas ir „mazs, naivs bērns” un „nepieredzējis politiķis”. Mums nav svarīga šī spēle. Mēs šodien redzam savu vidi, savas pilsētas un laukus, savu zemi un valsti, savus cilvēkus, un mēs arī zinām, kādu to visu gribam redzēt nākotnē. Ja šīs nākotnes vārdā jātop nosauktiem par „naiviem” un „bērnišķīgiem”, tad šos apzīmējumus ar lepnumu pieņemsim.