Mazie, naivie bērni un gudrie polittehnologi

Partijas „Visu Latvijai!” valde vienprātīgi vienojās par to, ka jāatbalsta 2. augusta referendums ārpus biedrības „Par tautas tiesībām” (PTT) rindām, tā parādot savu attieksmi pret PTT aicināto homoseksuālisma propagandas organizācijas „Mozaīka” uzņemšanu.

Jāsaka liels paldies šajā lietā arī partijas priekšsēdētājam Imantam Parādniekam, kurš, neskatoties uz savu atšķirīgo un gana labi argumentēto viedokli, prata piekāpties valdes vairākuma domām un ieņemt ar to vienotu pozīciju. Tie, kas cerēja redzēt „Visu Latvijai!” šķelšanos „Mozaīkas” dēļ, palika un paliks cerot.

Ļaužu viedokļi ir tieši tādi, kādi tie bija gaidāmi. Daži „Visu Latvijai!” pārmet bērnišķīgumu, naivumu, politiskās pieredzes trūkumu un tamlīdzīgus grēkus. Tai pat laikā diez vai kāds no viņiem, liekot roku uz sirds, varētu noliegt, ka „Visu Latvijai!” šajā gadījumā būtu rīkojušies nekonsekventi un neatbilstoši saviem principiem. Tā saucamā „politiskā pieredze”, „briedums” un „rūdījums”, kā redzams, daudzu izpratnē nav savienojams ar principiālu un bezkompromisa pozīciju. Tādā gadījumā – paldies, bez šādas „pieredzes”, „brieduma” un „rūdījuma” iztiksim! Šo „pieredzi” jau tā baudām uz savas ādas visus šos gadus, un tieši šīs „pieredzes” un amoralitātes dēļ šodien prasām iespējas atlaist Saeimu.

Ja gribam iespējas atlaist Saeimu, tad ir jābūt noteiktiem morāliem kritērijiem tiem politiskajiem spēkiem, kas nāks vietā. Nav jēgas nomainīt nosaukumus un veco politiķu kombinācijas. Ir jānāk ar jaunu pieeju, jaunām tradīcijām varas attiecībās. Jā, jā, jau dzirdu vecos bukus pašapmierināti smīkņājam un kārtējo reizi pārmetot naivumu… Lai pārmet! Ja ziedojam savu laiku, ejam un darām, tad tikai ar mērķi mainīt degradēto sistēmu līdz pamatiem – celt morālu, stipru un taisnīgu latviešu valsti.

„Gudrie polittehnologi”, kas it kā mērķa vārdā aicinājuši sadarboties „Mozaīku”, patiesībā ir paši izdarījuši vissmagāko lāča pakalpojumu referendumam. „Mozaīkas” atbalsts ir vistīrākā antireklāma, un to „polittehnologi” nevarēja nesaprast. Acīmredzot ir vēl kaut kas, kāpēc šāda pretimnākšana „Mozaīkai”. Necenšoties uzminēt, kas tad ir šis „vēl kaut kas”, jāsecina, ka ar stingriem principiem un morālu atbildību tas pavisam noteikti nav saistīts.

„Polittehnoloģija” ir kā spēle, kurā ir savi strikti noteikumi, tradīcijas, likumi un tikumi. Kas tos negrib ievērot, tas ir „mazs, naivs bērns” un „nepieredzējis politiķis”. Mums nav svarīga šī spēle. Mēs šodien redzam savu vidi, savas pilsētas un laukus, savu zemi un valsti, savus cilvēkus, un mēs arī zinām, kādu to visu gribam redzēt nākotnē. Ja šīs nākotnes vārdā jātop nosauktiem par „naiviem” un „bērnišķīgiem”, tad šos apzīmējumus ar lepnumu pieņemsim.