VALSTS AIZSARDZĪBA

VALSTS AIZSARDZĪBA

Latvija nekad nav pieteikusi karu kaimiņvalstīm un nav okupējusi svešas teritorijas. Esam miermīlīga valsts. “Politiskās tuvredzības” dēļ 20. gadsimtā mūsu karavīri pasaules apbrīnu un cieņu par savām kaujas spējām izpelnījušies, karodami svešās armijās un zem svešiem karogiem. Kas nebaro savu armiju – drīz baros svešu!
Latvijas armijai jāspēj pilnvērtīgi iekļauties NATO sastāvā un nodrošināt Latvijas suverenitāti. Bruņots vīrs katrā sētā ir valsts iekšējās stabilitātes un suverenitātes garants.

VALSTS AIZSARDZĪBAS PAMATPRINCIPI

1. NODROŠINĀJUMS NORMATĪVAJOS AKTOS

1.2. Mēs atbalstām Latvijas dalību un atbilstību kolektīvajai aizsardzības sistēmai – Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), tajā pašā laikā saglabājot totālai aizsardzībai nepieciešamās spējas un attiecīgi pilnveidojot normatīvos aktus.
1.3. Valsts pamatlikumā (Satversmē) jābūt iestrādātam principam, ka nevienai valsts amatpersonai nav tiesības parakstīt /pasludināt/ kapitulācijas aktu vai kādas teritorijas aneksiju bez tautas nobalsošanas, kuru organizē likumīgā vara bez svešu varu klātbūtnes Latvijas teritorijā. Balsošanā piedalās 2/3 no pilsoņu kopuma ar 2/3 balsu vairākumu.
1.4. Satversmē jānosaka, ka arī okupācijas gadījumā Latvijas teritorijā turpina darboties Latvijas likumi.
1.5. Valsts apdraudējuma gadījumā ikviena pilsoņa tiesības un pienākums ir iesaistīties valsts aizsardzībā atbilstoši savām spējām, tādēļ jānodrošina visu pilsoņu militāro pamatiemaņu apgūšana.
1.6. Valsts institūcijām jāatbalsta un jāpiesaista valsts aizsardzībai tās nevalstiskās organizācijas, kas savos Statūtos valsts aizsardzības /nemilitāros/ atbalsta risinājumus ir paudušas kā mērķi vai kā vienu no pamatuzdevumiem.
1.7. NBS dalība militārajās operācijas ārpus Latvijas teritorijas pieļaujama tikai, ja uzbrukts NATO dalībvalstij vai saskaņā ar ANO mandātu, ko akceptējusi Saeima.

2. AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

2.2. Valsts aizsardzības sistēma /valstiskās pretošanās struktūras/:
2.2.1. Nacionālie Bruņotie Spēki (NBS);
2.2.2. Zemessardze (NBS rezerve);
2.2.3. specializētais (militarizētais) civildienests;
2.2.4. Aizsargi (palīgpolicija);
2.2.5. valsts civilās aizsardzības sistēma;
2.2.6. mobilizācijas sistēma – visi valstij pieejamie materiālie un finanšu resursi valsts apdraudējuma gadījumam;
2.2.7. Nevalstiskās pretošanās sistēmas struktūras (tauta):
2.2.7.1. organizētā (organizācijas) nevalstiskā tautas pretošanās;
2.2.7.2. neorganizētā (stihiskā) civiliedzīvotāju (tautas) pretošanās.
2.3. Pretošanās formas:
2.3.1. Vardarbīgā pretošanās (militārā un nemilitārā);
2.3.2. Nevardarbīgā pretošanās visdažādākajās formās.

3. AIZSARDZĪBAS SPĒKU VEIDI UN FUNKCIJAS

3.1. Sauszemes spēki.
Profesionālais kodols dalībai starptautiskajās operācijās un sadarbībā ar citām valsts drošības struktūrām cīņai ar terorismu.
3.2. Jūras spēki.
Miera laikā robežu, tai skaitā jūras robežu, sargā robežsardze, Jūras spēki galvenokārt paredzēti atmīnēšanas darbiem.
3.3. Gaisa spēki.
Miera laikā nodrošina gaisa telpas kontroli, palīdzību meklēšanas un glābšanas darbos. Kara laikā nodrošina transportu mūsu vienībām NATO sastāvā.
3.4. Zemessardze kā NBS rezerve.

4. TUVĀKIE VEICAMIE PASĀKUMI (LĪDZ 2011. GADAM)

4.1. KOPĒJĀ AIZSARDZĪBAS SISTĒMA UN NACIONĀLIE BRUŅOTIE SPĒKI

4.1.1. Pakāpeniski (3-5 gadu laikā) palielināt aizsardzības finansējumu līdz 3-5% no Iekšzemes kopprodukta, ko izmantot tikai aizsardzības funkcijām – Aizsardzības ministrijai un Bruņotiem spēkiem.
4.1.2. Likvidēt tās Aizsardzības ministrijas (AM) struktūrvienības, kuras nelietderīgi dublē NBS štāba funkcijas. Izvērtēt NBS Mācību vadības pavēlniecības nepieciešamību kā Latvijas NBS nevajadzīgu struktūru.
4.1.3. Robežsardzi (arī uz jūras) pilnībā finansēt no Iekšlietu ministrijas budžeta.
4.1.4. Atjaunot Ādažu poligonu iepriekšējās robežās un iežogot to. Par neatļautu iekļūšanu poligonos noteikt kriminālatbildību.
4.1.5. Attīstīt ieroču, munīcijas un ekipējuma ražošanu Latvijā.
4.1.6. No valsts aizsardzības budžeta paredzēt ievērojamus līdzekļus zinātniskajiem pētījumiem, īpaši kopīgajās NATO programmās.
4.1.7. Uzlabot izlūkošanas un pretizlūkošanas darbu. MIDD (Militārās izlūkošanas un drošības dienests) nevajadzīgi dublē NBS štāba izlūkošanas pārvaldi, tam būtu jānodarbojas tikai ar pretizlūkošanu. Pretizlūkošanu pakļaut NBS štāba izlūkošanas pārvaldei.
4.1.8. Nodrošināt NBS regulāras apmācības visos līmeņos – no vadības un stratēģiskās plānošanas līdz lauka kaujas iemaņām.
4.1.9. Uzlabot civilmilitāro sadarbību krīzes situācijās.
4.1.10. Pilnībā profesionalizēt Aizsardzības no masu iznīcināšanas (MIL) ieročiem bataljonu.
4.1.11. Izveidot NATO prasībām atbilstošu Sauszemes spēku brigādi.
4.1.12. Pilnveidot elektroniskās (pamata darbībai datortīklos) cīņas grupas.
4.1.13. Izveidot vienotu tuvcīņas sistēmu drošības struktūrās.
4.1.14. Jaunos virsniekus Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā (NAA), vai kooperējoties ar pārējām Baltijas valstīm, taktikas jautājumos apmācīt līdz bataljona komandiera līmenim.
4.1.15. Instruktoru pamatkursā iekļaut vada komandiera līmeņa apmācību.
4.1.16. Nodrošināt visas militārpersonas un viņu ģimenes ar mājokli dienesta vietā.
4.1.17. Miera laikā bojā gājušo militārpersonu un specializētā civildienesta ierēdņu (arī zemessargu un aizsargu, kuri gājuši bojā pildot dienesta pienākumus) laulātajiem piešķirt mūža pensiju konkrētā karavīra (ierēdņa) algas apmērā, ievērojot laikā gaitā noteiktus algas paaugstinājumus. Bērniem nodrošināt pabalstu iztikas minimuma līmenī līdz patstāvīgas dzīves uzsākšanai iegūt izglītību vai izglītības iegūšanai, bet ne vēlāk par 25 gadiem.
4.1.18. Tām personām, kuras ir cīnījušās pret okupācijas varām nacionālo partizānu (mežabrāļu) rindās, izmaksāt atbilstošu karavīra amatalgu par visiem pretošanās gadiem.
4.1.19. Pilnveidot stratēģisko krājumu izveides un mobilizācijas sistēmu.
4.1.20. Visiem valsts aizsardzības nozīmīgiem objektiem (pamatā infrastruktūrai) jau projektēšanas stadijā jāparedz iznīcināšanas veids un plāns. Visas nozīmīgās apvidus izmaiņas saskaņot arī ar aizsardzības plāniem konkrētam apvidum.

4.2. ZEMESSARDZE

4.2.1. Paplašināt zemessargu tiesības un novērst nevajadzīgas birokrātiskas procedūras, lai iegādātos un mājās glabātu dienestam nepieciešamo aprīkojumu un ieročus, tai skaitā vienības kolektīvos ieročus.
4.2.2. Vienkāršot procedūras, lai zemessargi varētu izmantot personīgos zemes īpašumus, transportu un citus resursus savas darbības nodrošināšanai. Izstrādāt elastīgu mehānismu kompensāciju izmaksām par privātā īpašuma izmantošanu. Paredzēt kompensācijas arī zemessargu darba devējiem.
4.2.3. Finansēt zemessargu sagatavošanu speciālistu, instruktoru un virsnieku kursos. Nodrošināt apmācības militārajās specialitātēs, kuras atbilst zemessargu civilajai profesijai.
4.2.4. Uzsākt zemessargu sagatavošanu arī Jūras un Gaisa spēku rezervei.